Alus Feja II

Deltorā Dreivs Līkais nez no kurienes uzradās pirms gadiem pieciem un uz visiem jautājumiem par pagātni atteica vien, ka vadājis pastu pa Dienvidu lielceļu. Ļaunas mēles gan melsa, ka uz lielceļa Dreivs esot strādājis gan, tikai nedaudz citā lomā. Raugi, tieši ap to laiku, kad Dreivs atvēra tavernu, Impērijas herolds pilsētas galvenajā laukumā trīs dienas pēc kārtas pa piecām reizēm lasīja garu paziņojumu, ka visi laupītāji no ceļiem nu esot patriekti, un triekti, un triekti, un triekti pāri visiem Mugurkalniem līdz pat Astesciema purvam. Tiesa, Astesciemā neviens laupītājs nebija manīts tā vienkāršā iemesla pēc, ka tur īsti nav, ko laupīt, tāpēc par Impērijas paziņojumu smīnēja pat pilsētas ļaudis, nemaz jau nerunājot par elfiem. Tie, kā zināms, smīn pie katras izdevības.
Sava taisnība gan Impērijai bija – laupītāju uz lielceļiem vairs nebija, taču tagad tur bija muitnieki, tāpēc tirgoņi un ceļinieki necik lielas pārmaiņas nejuta – zaudējumi tikpat lieli, vienīgi ķēpa garāka, un šķita pat, ka sejas ir tās pašas, kas agrāk. Dreivs vismaz nebija muitnieks un pat dzērienus nešķaidīja, un jau par to vien viņu varēja cienīt.