Alus Feja IV

Horācijs Murmulis zināja varen daudz dažādu sarežģītu vārdu, starp tiem arī pulka tādu, ko pat zivju tirgotājas mutē neņemtu. Cik no tiem bija izlasīti grāmatās un cik – saklausīti, jaunībā ceļojot kopā ar Impērijas karaspēku, to zināja vienīgi viņš pats. Parasts pilsētnieks jau nesaskata lielas atšķirības starp vārdiem "predestinācija" un "prostitūcija".
Tajos tālajos gados, kad trakie orki no austrumu salām uz saviem nedrošajiem plostiem pārpludināja visas zemes, kā apgāzts alus kauss pārklāj galdu ar putām, Horācijs kalpoja par karaspēka zirgu vārdotāju. To viņš acīmredzot bija darījis krietni, jo Impērijas pensiju jau kuram katram nepiešķir.
Tomēr vistas zupa, kas jaunībā dod spēku kaulos, vēlākos gados dod vien stīvumu locītavās, un nu jau gadus desmit Horācijs mita Deltorā un vārdoja vienīgi aitas un retumis kādu kaziņu. Impērijas pensijas bija gana vienkāršai un rāmai dzīvei, tāpēc no izdevīgiem piedāvājumiem Horācijs mēdza atkratīties, sakot, ka esot pievērsies teorijai. Par šī vārda nozīmi gan nekādu šaubu nebija – visiem bija skaidrs, ka "teorija" nozīmē dziļdomīgu biezu grāmatu šķirstīšanu, pēc katras lapas pāršķiršanas iedzerot krietnu malku sarkanvīna.