21 janvāris, 2007

Alus Feja IX

Rudā matu guba sakustējās. Tajā parādījās zaļa acs un palūkojās uz Horāciju. Mirkli vēlāk arī otra, nedaudz citā leņķī, pavērās uz Dreivu. Tad no matu kaudzes izlīda mazs, strups deguntelis un nedaudz aizsmakusi balss ievaicājās:
– Jūs... vēl te..?
– Zini, Fej, es te strādāju, – bez īpašas izteiksmes balsī atbildēja Dreivs.
No Horācija puses atskanēja neskaidra krekšķēšana un sprauslāšana, liekot saprast, ka arī viņam pret šādu strādāšanu nekas nebūtu iebilstams. Tupretī Feju atbilde acīmredzot neapmierināja, jo viņa smagi piesvempās kājās un, ar vienu roku atbalstīdamās pret galdu, draudīgi pavicināja uz Dreiva pusi burvju nūjiņu:
– Ja tu man te... ik... es tev... ik... vardi rīklē pieburšu!
– Ja trāpīsi, – pasmīnēja Dreivs. – Iepriekšējo reizi tu iebūri vardi lielajā Džammikas ruma pudelē.
Tomēr viņš neuzkrītoši atkāpās aiz lielās alus mucas un pēc mirkļa nozuda mazajās pieliekamā kambara durtiņās, pa ceļam vēl murminot pie sevis:
– Nu, taisnību sakot, vardes ruma mērcē nemaz nav peļamas...

1 komentārs:

fejado teica...

shitais arii liek smaidiit ;)))
un aakjis ir luupaa, gribas taalaak un taalaak lasiit ;)