Alus Feja V

– Entropija nav nekas piedauzīgs. Ar katru var gadīties, un gadās jau ar, – noteica Horācijs.
– Varbūt... tev labāk zināt, – negribīgi piekrita Dreivs. – Klau... tajās tavās grāmatās... vai nevar atrast ko tādu, nu tādu, lai Stumbrciema kandžu varētu dzeramu padarīt?
– Heh... – Horācijs brīdi domīgi pazelēja savas bārdas galu un vīlies to izspļāva. – Kā būtu ar kapsētas bērza ogli?
– Nu, labāk jau būtu bez maģijas...
– Nekādas maģijas! No kapsētas bērza ogles sanāk mīkstākas un labāk visādu draņķību uzsūc. Tā vismaz raksta Saurets no Ksantorinas traktātā "Par gariem, īpaši tiem, kas vīnā", – steigšus paskaidroja Horācijs.
– Nu, es nezinu. Man kaut kā šķiet par agru doties uz kapsētu, – norūca Dreivs.
– Nav jau jāskrien tūlīt, var iet arī pa dienu...
– Es domāju – vispār.
– Heh... – Horācijs rūpīgi nosusināja bārdu piedurknē un palūkojās uz otru galda galu, kur vīdēja kaut kas līdzīgs nelielai rudai siena gubai. – Varbūt Feja...
– Tikai nemodini! – saspringa Dreivs.