Alus Feja XIX

– Pats tu esi līks un tapsi vēl līkāks, ja daudz izrunāsies! Blaugznas pieburšu, sliktu elpu pieburšu, un vēl to tur por... pro... kā nu to īsti sauca? – neapmierināti burkšķēja Feja.
– Ū, gatavā ragana! – Horācijs nemaz neizskatījās nobijies, labi zinādams, ka savējiem Alus Feja var nodarīt pāri tikai tad, ja nelaikā pamodināta.
– Ko lai vēl tādu sliktu izdara... mmm, vīnu saskābēšu! – Feja beidzot atrada pašu iedarbīgāko draudu.
– Klausieties, bet kāda īsti ir atšķirība starp fejām un raganām? – ievaicājās Dreivs.
Horācijs pacēla rādītājpirkstu un gatavojās uzsākt garo priekšlasījumu:
– Raganas ir dažādas. Ir tādas, kas mīt uz zemes, un ir arī tādas, kas pilnmēness naktīs lidinās apkārt pa debesīm...
– Vai tas būtu uz zemes vai debesīs, Horācij, bet visa atšķirība ir attieksmē, – pārtrauca Feja.
– Heh... nez kāpēc man šķiet, ka esmu kaut kur jau to lasījis, – domīgi noteica Horācijs.